Jaunākie TAKLNK raksti plašsaziņas līdzekļos

Laikraksts Diena 20 05 2010 3.lpp Industrija vada musu valsti

delfi.lv NVO aicina ieviest valsts monopolu alkoholam Latvijā

diena.lv Nepieciešams noteikt valsts monopolu alkoholam Latvijā

tvnet.lv Nepieciešams noteikt valsts monopolu alkoholam Latvijā

Cik ilgi vēl mēs pacietīsim to, ka alkohola industrija vada mūsu valsti?

A.Krūmiņa, sabiedrības veselības speciāliste, TAKLNK izpilddirektore

Cik ilgi vēl mēs pacietīsim to, ka alkohola industrija vada mūsu valsti?

26.aprīlī Latvijas radio 1 raidījumā „Krustpunktā” žurnālists Aidis Tomsons kopā ar VID Muitas kriminālpārvaldes direktoru Marjanu Buriju, pārstāvjiem no Ekonomikas policijas pārvaldes un Alkohola ražotāju tirgotāju un tirgotāju asociācijas, kā arī Austrumu valstu politikas ekspertu Andi Sedlenieku meklēja atbildes uz jautājumiem- kur ir problēma un ko darīt ar nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību Latvijā.

Uzsākot sarunu tiek secināts, ka nelegālā alkohola tirgus apjoms ir aptuveni 30-35%, tam esot tendence pieaugt, bet valsts gadā no tā zaudējot aptuveni 68 miljonus latus, un plānotie nodokļu ieņēmumi nesaskan ar reālajiem ieņēmumiem un kritušies vismaz par 20 miljoniem. Kā noprotams, pie tā vainojams par 30% pagājušajā gadā paceltais akcīzes nodoklis, kā arī nelegālais tirgus.

Sarunas gaitā izskan atziņas, ka viena pati Latvija ar akcīzes nodokļa pacelšanu neko nespēšot darīt lietas labā, un esot jābūt vienotai Eiropas Savienības (turpmāk- ES) politikai nelegālās aprites apkarošanas jomā. Rodas sajūta, ka Latvija pamesta viena šajā briesmīgajā nelaimē.

Ļaujiet atgādināt, ka VID Muitas Kriminālpārvaldes direktors Burija kungs marta sākumā piedalījās kādā citā Latvijas radio 1 raidījumā, kurā runāja par cigarešu nelegālo tirdzniecību. Toreiz uzdevu jautājumu, vai Latvija šogad piedalīsies Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk- PVO) Vispārējās Konvencijas par tabakas uzraudzību (turpmāk- Konvencija) 4.Starpvaldību sarunās par nelegālās aprites apkarošanas protokola izveidi, kas ir nozīmīgs dokuments un kas ir uz pierādījumiem balstīts instruments nelegālās aprites apkarošanai. Tāpat arī uzdevu jautājumu, kāpēc Latvija nepiedalījās šajās sarunās iepriekšējā gadā. Burija kungs uz jautājuma otro daļu – kāpēc pārstāvji nepiedalījās iepriekšējās Starpvaldību sarunās, atbildēt nevarēja, bet uz jautājuma pirmo daļu pavisam skaidri atbildēja, ka nepiedalīšoties arī šogad, jo viss jau tāpat notiekot un VID Muitas Kriminālpārvalde cītīgi strādājot sadarbībā ar citām valstīm un arī ar tabakas industriju.

Jāsaka, ka nelegālās aprites apkarošanā ES ir noslēgti līgumi ar industriju (Philip Morris un Japan Tobacco International), taču sabiedrībai tie nav zināmi. Ja sabiedrība zinātu par Latvijā notiekošajām vai nenotiekošajām aktivitātēm, tad diskusija ar industriju būtu leģitīma tieši šajā konkrētajā – nelegālās aprites apkarošanas jomā. Savukārt par visu tabakas un alkohola politiku kopumā sabiedrībai un industrijai ir pretējas intereses.

Industrijas intereses ir peļņa- pārdot aizvien vairāk un nopelnīt. Taču mūsu valsts un tās iedzīvotāji kopumā no jau esošā tabakas un alkohola patēriņa cieš milzīgus ekonomiskos zaudējumus (aptuveni 6% no nacionālā kopprodukta). Šie produkti nopietni ietekmējot cilvēku veselību neatgriezeniski degradē nācijas genofondu, rada nopietnus šķēršļus nabadzības mazināšanai, jo lielākā daļa šo legālo narkotiku upuri ir nolemti bezpalīdzīgai eksistencei, priekšlaicīgai nāvei un ciešanām. Mēs taču vairs nespējam atlicināt naudu no budžeta nedz daudzo vēža slimnieku, nedz alkoholisma pacientu adekvātai ārstēšanai.

Nodokļi, nodokļi …

Laikā, kad latvieši domā par ekonomikas sildīšanu, alkohola un tabakas produktu tirgotāji un ražotāji nekaunas nākt klajā ar paziņojumu, ka lai nu kurus, bet nu akcīzes nodokļus pavisam noteikti nedrīkst palielināt, jo šis tirgus taču var uzkurināt Latvijas ekonomiku trekno gadu līmenī, turklāt tabakas un alkohola ražotājus un tirgotājus vispār nedrīkst nekādi ierobežot, jo visa ierobežošana pēc tam atsaucās uz nelegālo tirgu. Un acīm redzamais un ausīm dzirdamais liecina, ka lēmējvara bieži vien piekrīt tam, ka šis nu reiz ir tas lauks, ko nedrīkst aizskart. Atgādināšu, ka šīs Saeimas laikā neviens sakarīgs lēmums alkohola ierobežošanas jomā nav pieņemts. Tajā pat laikā Veselības ministrija cīnās par papildu miljoniem veselības aprūpei, lai glābtu pacientus no tabakas un alkohola izraisītajām sirds asinsvadu slimībām, audzējiem, ceļu satiksmes negadījumiem utt. Vai nav aplami?

Pasaules Banka cenu un nodokļu celšanu ir atzinusi par vienu no visefektīvākajām smēķēšanas ierobežošanas metodēm- attīstītajās valstīs 10% cenu pieaugums samazina tabakas patēriņu par 8% iedzīvotāju ar zemiem un vidējiem ienākumiem vidū. Turklāt, ja kāds no raidījuma dalībniekiem (ar to es domāju tos, kuri piedalās nelegālās aprites apkarošanas politikas veidošanā) būtu piedalījies jau manis iepriekš pieminētajās Starpvaldību sarunās, vai vismaz būtu informēts par jaunākajiem uz pierādījumiem balstītajiem datiem un pētījumiem, tad zinātu, ka pagājušā gada jūnijā Starptautiskā tuberkulozes un plaušu slimību apvienība nāca klajā ar pētījumu „How eliminating the global illicit cigarette trade would increase tax revenue and save lives” (Joossens L, Merriman D, Ross H, Raw M). Šajā pētījumā tika pierādīts, ka valstīs, kurās ir zemākas cigarešu cenas (parasti šajās valstīs ir arī zemāki nodokļi) ir lielāks nelegālais tirgus. Ja klātesošie būtu informēti par šādu pētījumu, mēs varētu attīstīt sakarīgu diskusiju pamatojoties uz zināšanām, nevis vienkārši pārtraukt tematu paziņojot, ka tas ir neloģiski. Ņemot vērā, ka alkohols tāpat kā tabaka ir legālā narkotika un ierobežošanas politika pa lielam balstās uz tādiem pat principiem kā tabakas kontrole, varam vilkt paralēles un attiecināt šajā pētījumā iegūtās atziņas uz alkohola tirgu. Ir skaidrs, ka nodokļi ir industriju jājamzirdziņš un sauklis „palielinot nodokļus, palielināsies nelegālais tirgus” nu jau ir iesakņojies labticīgo latviešu prātos un šo stereotipu būs grūti lauzt.

Alkohola industrija- februāra salā izdzīta slaucamā govs?

Klausoties raidījumu nepamet sajūta, ka dalībnieki nespēj konstruktīvi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, vien plātās ar vispārzināmām frāzēm un neko nepasaka. Sakarīgu atbildi nesaņēmu arī uz savu uzdoto jautājumu par to, kad tad pienāks diena, kad alkohola industrija „ieslēgs” savu korporatīvo sociālo atbildību un daļa no alkohola akcīzes ieņēmumiem tiks iezīmēta sabiedrības veselības profilaksei. (Es pavisam noteikti piekrītu, ka tā, protams, ir valsts politika, kur tiek novirzīti nodokļi, bet mēs jau šajā brīdī nerunājam par valsts politiku, vai ne?). Alkohola industrijas pārstāvis nesakarīgi sāka runāt par narkologiem, par to, ka viņi šo jautājumu bieži uzdodot, un, ka vispār jau prasa tikai no tiem, kuri maksā nodokļus, bet neprasa no nelegālā alkohola tirgotājiem.(?). Absurdu vēl vairāk paspilgtināja tādi epiteti kā, piemēram, ka alkohola industrijai esot vieni vienīgi zaudējumi, jo bez tiem 100 miljoniem, kas valsts kasē iebirst akcīzes nodokļa veidā, nozare šobrīd strādājot ar zaudējumiem. „Nozari var salīdzināt ar februāra salā izdzītu ārā slaucamu govi, kuru vēl mēģina slaukt piecas reizes dienā” tā industrijas pārstāvis, turklāt alkohola ražotāji un tirgotāji neesot tie, kam interesē sociāli neaktīvi nodzērušies patērētāji- „tie nav mūsējie” apgalvo alkohola industrijas pārstāvis.

Bet jau pēc divām dienām, Neatkarīgajā Rīta Avīzē alkohola industrija tomēr braši ziņo par peļņu 2009. gadā un nodomiem uzbrukt un uzvarēt („Aldaris ir gatavs uzbrukt un uzvarēt” – Neatkarīgā Rīta Avīze, 28.04.2010 12.lpp.). Un nekas jau arī neliecina par to, ka viņi varētu neturpināt uzvarēt, jo savu produktu (alkoholu) veiksmīgi un likumīgi virza ar sporta, seksa, nacionālās idejas un moderno mediju palīdzību un pārdod pat saimniecības un celtniecības preču veikalos, piemēram- DEPO(?).

Tas nu patiesi ir skaidrs, ka sociāli neaktīvie nodzērušies patērētāji nav „viņējie”, jo  mirušo un uz krutku pārgājušo vietā ir jāmeklē jauni patērētāji- pēc iespējas jaunāki, jo taču jo viņi agrāk uzsāks lietot šos produktus, jo stabilāki patērētāji būs. Te nu savs hokeja komandas zīmola alus būs tas labākais, jo „savas komandas atbalstam” dzers novēmušies pat mazie puišeļi un meitenes! Bet alkohola industrija tikmēr turpinās maldināt labticīgos latviešus ar industriju pažobelēs sagrābstītiem datiem un „pētījumiem”. Kaut vai, piemēram, par to, ka pārdotā alkohola kopējais apjoms nav saistīts ar reklāmas daudzumu vai ierobežojumiem, tādējādi maldinot sabiedrību, medijus, politiķus u.c. Uz pierādījumiem balstīts ir 2009.gadā klajā nākušais 2008.gada Eiropas alkohola un veselības foruma zinātnes grupas ekspertu ziņojums „Does marketing communication impact on the volume and patterns of consumption of alcoholic beverages, especially by young people?- a review of longitudinal studies”, kurā uzskatāmi parādīts, ka reklāma palielina alkohola patēriņu. Ne velti daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Igaunijā, Somija, Īrijā, Lietuvā, Maltā un Nīderlandē u.c. jau ir aizliegta alkohola reklāma dienas laikā.

…

Sabiedrībai tomēr būtu tiesības uzzināt (nu kaut vai vismaz ar NEO palīdzību), kuri ir šie patiesie vietējie un ārvalstu labuma guvēji, kā arī cik un kurās kabatās konkrēti nogulst nauda par vismaz vienu trešo daļu no visas Latvijas tautas veselības. Viena trešā daļa!- tieši tik daudz šobrīd paņem šīs legālās narkotikas- tabaka un alkohols, jo 2002.gadā tie bija 27, 4% (slimību slogs). Salīdzinājumam- nelegālās narkotikas paņem 1,9% no Latvijas tautas veselības. Šīs proporcijas būtu ļoti svarīgi zināt politiķiem, stratēģiem, bet visvairāk jau tomēr vēlētājiem, lai par to jautātu nākošajiem deputātiem, jo pašreizējais deputātu sastāvs, mūsuprāt, tomēr ir cietis neveiksmi.

Runājot par nelegālās aprites novēršanu- te ir jāizmanto iestrādes, kuras jau ir Konvencijas Protokola projektā, jālūdz ES un kaimiņvalstu palīdzība, un palielinot akcīzes nodokli, ir jāiezīmē finanšu resursi nelegālās aprites mazināšanai.

Pats svarīgākais tomēr ir neatliekami izstrādāt un ieviest valsts programmu un rīcības plānu alkohola un tabakas kaitējuma mazināšanai. Tikai šoreiz tam ir jābūt gan nodrošinātam ar atbilstošiem finanšu un cilvēku resursiem, gan valdības monitorētam. Turklāt tam jau no izstrādes sākuma ir jābūt pasargātam no industrijas deformējošās ietekmes kopumā. Sadarbība ar industriju ir adekvāta tikai par konkrētiem jautājumiem.

Raksts apollo.lv

Saistītie raksti:

Vai mums ir cerības saglabāt mūsu cilvēku veselību?

Tabaka = novēršams nāves cēlonis

4.februāris – Starptautiskā pretvēža diena / alkohols un vēzis

No 14.-21.martam Ženēvā notiek Starpvaldību sarunas par tabakas nelegālās aprites protokola izveidi

Šonedēļ valstu pārstāvji Ženēvā tiekas, lai piedalītos  starpvaldību sarunās par tabakas nelegālās aprites protokola sagatavošanu. Latvija, kurā nelegālo cigarešu tirgus apmēri tiek lēsti ap 50% (1), tāpat kā iepriekšējā gadā, starpvaldību sarunās nav pārstāvēta par spīti Koalīcijas vairākkārtējiem aicinājumiem un lūgumiem piedalīties un aktīvi iesaistīties diskusijās.

Lai ikviens interesents varētu sekot līdzi, šeit ir pieejama informācija par aktivitātēm Ženēvā.

ISSUE 97 SUNDAY, 14 MARCH 2010 GENEVA

ISSUE 98 MONDAY, 15 MARCH 2010 GENEVA

ISSUE 99 TUESDAY, 16 MARCH 2010 GENEVA

ISSUE 100 WEDNESDAY, 17 MARCH 2010 GENEVA

ISSUE 101 THURSDAY, 18 MARCH 2010 GENEVA

ISUUE 102 FRIDAY, 19 MARCH 2010 GENEVA

ISSUE 103 SATURDAY, 20 MARCH 2010 GENEVA

ISSUE 104 SUNDAY, 21 MARCH 2010 GENEVA

INB-4 Meeting resources page

————

(1) https://taklnk.files.wordpress.com/2010/03/cig-kontrabanda-nozare-10-marts-2010.pdf